“Es nevaru…” „Es nemāku…” „Man nepadodas…” „Es nezinu, vai varēšu…”
AIZMIRSTI. Aizmirsti šos vārdus. Tu varēsi. Tu varbūt šobrīd nemāki, bet iemācīsies. Tev varbūt šobrīd nepadodas, bet tam jau ir domāti treniņi un prakse. Tu zini, ka vari. Tu vari visu, bet… ir jātic.
Mūsdienu laikmetā atzīt, ka Tu kaut ko „nezini” un tāpēc „nevari”, ir nepiedodami sev un patiesībā nozīmē „es negribu”. Informācija un iespējas ir pieejamākas kā vēl nekad! Protams, te gan uzreiz jāpiebilst – izvērtējot avotus. Nē, „Facebook” nav avots. Avots ir tas, no kurienes šī ziņa vai informācija ir nonākusi konkrētajā sociālajā medijā vai kas to ir ievietojis, ir tā autors.
Tieši tāpēc brīžos, kad zaudē ticību un šķiet, ka kaut ko nevari, ir svarīgi pa rokai vienmēr glabāt cepumu burciņu.
Mēs katrs ar kaut ko esam lieliski, jo ikviens no mums ir… jā, uzminēji – UNIKĀLS. Es nebeigšu atkārtoties, jo katrs no mums tik tiešām ir unikāls. Ķermenis un prāts ir mūsu rīki, ar ko veidojam savu dzīves ritējumu, pieredzi un izkopjam savu unikalitāti.
Protams, mums latviešiem ir diezgan raksturīga īpašība, kas tiek izteikta ar diviem sevi degradējošiem teikumiem „Ko tad es? Es jau neko.” Tautā saukts arī par „zemnieku sindromu”, „padomju mantojumu”, „mūsu mentalitāti” un citiem brīnumiem. Sevis neapzināšanās un noniecināšana.
Jā, tā, iespējams, ir mūsu izcelšanās, mūsu vēsture un mentalitāte, kuras laikā attīstījāmies kā valsts, attīstījās mūsu vecāki un vecvecāki, bet tas nenozīmē, ka tā būs Tava uz visu mūžu. Ja vien, protams, to nevēlēsies.
Ir jābeidz čīkstēt, apskaust citus un gaidīt labākas dienas. Tā pati labākā diena jau ir klāt – tā ir šodiena, jo Tu to dzīvo. Iespējams, rītdien vai 10 dienas vēlāk Tu vairs nedzīvosi…
Šī diena ir Tava, un tas, cik laba un „salda” tā būs, ir atkarīgs vienīgi no Tevis paša. Pāreja uz jaunu domāšanu nav vienas dienas jautājums, bet tieši tāpēc arī Tev ir jātēmē uz stabilu izaugsmi.
Tev ir tikai šī konkrētā diena, un visi pieņemtie lēmumi rada konsekvences konkrētās dienas plūdumam un, iespējams, ja saņemsi dāvanā nākamo dienu, arī tās attīstībai. Taču fokusam ir jābūt uz konkrēto dienu, lai to varētu pārspēt – nodzīvot maksimāli iespējami labāk. Pārspēj šo dienu, kas Tev ir dota, un tikai tad – rītdienu.
Ko nozīmē maksimāli iespējami labāk?
Vienkāršs piemērs – uztaisīt treniņu vai netaisīt treniņu un paskatīties seriālu? Izslēdz ārā savu “id” jeb dzīvniecisko “es”, kas saka priekšā: „Tu šodien jūties saguris. Ir jau vakars. Rīts gudrāks par vakaru. Šodien atpūtīsies, bet rīt gan tad jau uzsportosi.”
Bet…
1. Rīts Tev nav garantēts, jo Tavs motors pēkšņi nakts laikā var apstāties. Esam dzirdējuši tādus gadījumus? Diemžēl, bet esam.
Kā motivēt sevi un turpināt augsti paceltu galvu soļot uz priekšu brīdī, kad nolaižas rokas un gribas padoties? Mēs katru dienu pieņemam lielākus vai mazākus lēmumus un uzvaram un zaudējam lielākas vai mazākas cīņas. Kā attīstīt stabilitāti, pozitīvu skatu uz dzīvi un padarīt savu ikdienu efektīvāku un laimīgāku? Par to, daudz ko citu Tavu veiktspēju veicinošu un veidu, kā radīt savu unikālo „salumu burciņu”, uzzināsi Riharda Mickēviča grāmatā „Pārspēj šodienu”.
Add comment